... your login credentials do not authorize you to access this content in the selected format. Access to this content in this format requires a current subscription or a prior purchase. Please select the WEB or READ option instead (if available). Or consider purchasing the publication.
Neraugoties uz bezdarba samazināšanos, darba samaksas pieaugums joprojām ir gauss
Lai gan joprojām ir vērojama globālās finanšu krīzes ietekme uz darbavietu kvalitāti
un pieejamību, vairumā OECD valstu nodarbinātības līmenis vēsturiski ir augsts, un
vidējā bezdarba radītājs ir atgriezies pirmskrīzes līmenī. Neraugoties uz to, nominālās
darba samaksas pieaugums joprojām ir ievērojami zemāks, nekā tas bija pirms krīzes
salīdzināmu bezdarba līmeņu laikā, un atgūšanās periodā Filipa līkne – sakarība starp
bezdarba līmeni un darba samaksas pieaugumu – ir turpinājusies virzīties uz leju.
Šīs izmaiņas veicināja zemas inflācijas prognozes un darba ražīguma samazināšanās,
kas pavadīja recesiju un vēl nav sasniegušas savu iepriekšējo līmeni. Vēl viens nozīmīgs
faktors ir bijis arī mazapmaksātas darbavietas. Būtiski ir samazinājusies nepilna
laika darba ņēmēju izpeļņa attiecībā pret pilna laika darba ņēmēju izpeļņu, kas ir
saistīts ar nepilnu darba laiku strādājošo, kas nevarēja atrast darbu uz pilnu laiku,
skaita pieaugumu daudzās valstīs. Turklāt salīdzinoši zema darba samaksa tiem darba
ņēmējiem, kas nesen piedzīvojuši bezdarba periodus, apvienojumā ar joprojām augstu
bezdarba līmeni dažās valstīs ir faktori, kuri ietekmējuši zemāk apmaksātu darba ņēmēju
skaita palielināšanos, tādējādi samazinot vidējās darba samaksas pieaugumu.
Darba daļas samazināšanās daļēji ir saistīta ar uzņēmumu – “superzvaigžņu” rašanos
Reālās mediānas darba samaksas pieaugums lielākajā daļā OECD valstu pēdējās divās
desmitgadēs nav gājis roku rokā ar darba ražīguma pieaugumu, daļēji atspoguļojot darbaspēka
radītās pievienotās vērtības daļas – proti, algas jeb darba daļas – samazinājumu.
Sakarā ar tehnoloģiju attīstību tajās nozarēs, kurās ražo iekārtu sastāvdaļas, un
globālo novērtēšanas ķēžu izplešanos uzņēmumos ir samazinājusies darba daļa un uzņēmumos
ar zemāku darba daļu ir palielinājusies pievienotās vērtības daļa. Turklāt tendence
ir tāda, ka tehnoloģiju attīstības amortizējošā ietekme uz darba daļu ir īpaši liela
tajās valstīs un nozarēs, kurās ir daudz darbavietu, kur vajadzīgs mazkvalificēts
darbaspēks un kur ir augsti rutinēts darba process. Valstis, kurās darba daļa samazinās,
ir pieredzējušas gan darba daļas samazināšanos pie tehnoloģiskajām robežām, gan tirgus
daļu pārdali virzienā uz uzņēmumiem, kas darbojas tuvu šīm robežām (uzņēmumi – “superzvaigznes”)
un kuros ir zema darba daļa. Darba daļas samazinājums pie tehnoloģiskajām robežām
atspoguļo uzlaboto “radošo iznīcināšanas” procesu, ko drīzāk izraisījis jaunpienācēju
uzņēmumu ar zemāku darba daļu dinamiskā darbība, nevis pret konkurenci vērstie spēki.
Šie rezultāti liecina, ka veids, kā palīdzēt darba ņēmējiem pielāgoties notiekošajai
tehnoloģiju attīstībai, ir efektīvi uzlabot viņu prasmes. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai
valstis sagatavotu augstas kvalitātes un izglītības un apmācības pakalpojumus un nodrošinātu
pieejamas mācību iespējas, izstrādājot sistēmas, kā paredzēt prasmju pieprasījumu.
Darba koplīgumu slēgšanas institūcijas būtiski ietekmē darba tirgus veiktspēju
Vienam no trim darba ņēmējiem OECD valstīs darba samaksas nosacījumus un darba apstākļus
regulē darba koplīgums. Darba koplīgumu sistēmas, kas koordinē darba samaksu dažādās
nozarēs, parasti saista ar mazāku darba samaksas nevienlīdzību un labākiem darba rezultātiem,
tostarp attiecībā uz mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Darba samaksas koordinācija
palielina darba ņēmēju solidaritāti dažādās nozarēs un palīdz nodrošināt to, ka darba
koplīgumu slēgšana uzlabo situāciju nodarbinātības jomā, pienācīgi ņemot vērā makroekonomikas
apstākļus. Taču centralizētās sistēmās mazāku nevienlīdzību un augstāku nodarbinātības
apjomu var panākt uz darba ražīguma lēnāka pieauguma rēķina. Vairāku valstu pieredze
liecina, ka svarīgi varētu būt darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem uzņēmumos
nodrošināt pietiekami daudz iespēju uzlabot vai ieviest izmaiņas nozaru līmeņa līgumos,
ņemot vērā uzņēmuma nosacījumus (“organizētā decentralizācija”). Kopumā koordinācija
un organizētā decentralizācija, kas īstenota kopā ar plaša mēroga sociālajiem partneriem,
palīdz sasniegt labākus darba tirgus rezultātus, apvienojot gan labu iekļautības,
gan elastīguma līmeni. Sociālais dialogs darba vietā tiek asociēts arī ar kvalitatīvāku
darba vidi.
Nodarbinātības atbalsta programmas palīdz tiem darba ņēmējiem, kuri zaudē darbu ekonomisku
iemeslu dēļ
Sakarā ar “radošo iznīcināšanas” procesu, kas ir pamatā ekonomikas izaugsmei un ceļ
dzīves standartus, ievērojams skaits darba ņēmēju, piedzīvojot ekonomikas pārmaiņas,
ik gadu zaudē darbu, un daudzi no šiem darba ņēmējiem saskaras ar būtisku ienākumu
samazināšanos un citām grūtībām. Sākumpunkts, lai atlaistajiem darba ņēmējiem uzlabotu
izredzes atkārtoti iekļauties darba tirgū un nodrošinātu drošus ienākumus, ir panākt
turpmāku progresu tādu nacionālā līmeņa aktivizēšanas stratēģiju izstrādē, kas likvidē
šķēršļus, ar kuriem saskaras šī iedzīvotāju grupa ceļā uz darba tirgu, un paredz tai
īpašas priekšrocības jauna darba meklējumos. Divas vissvarīgākās atšķirības starp
tādiem darba ņēmējiem, kas pazaudējuši darbu ekonomisku iemeslu dēļ, un citiem darba
meklētājiem ir lielākas iespējas izmantot preventīvus pasākumus, kuru īstenošana tiek
sākta jau pirms atlaišanas, un lielais ieguldījums, kādu darba devēji, ideālajā variantā,
cieši sadarbojoties ar arodbiedrībām un darba tirgus institūcijām, var sniegt, lai
veicinātu atlaišanai pakļauto darba ņēmēju sekmīgu mobilitāti. Svarīgs jautājums saistībā
ar ienākumu atbalstu ir, kā darba ņēmējiem, kas atkārtoti iekļaujas darba tirgū un
saņem ievērojami zemāku darba samaksu, kompensēt zaudējumus saistībā ar izpeļņas apmēru,
ja tas vispār būtu jādara. Būtiski svarīga nozīme ir piekļuve bezdarbnieka pabalstiem
visā bezdarba periodā.
Lielākā daļa darba meklētāju nesaņem bezdarbnieka pabalstus
Diskusijās par to, kā bezdarbnieka pabalsti ietekmē darba tirgu, parasti tiek izdarīts
pieņēmums, ka darba meklētājiem jau ir piekļuve šādiem naudas pārskaitījumiem. Pieejams
atbalsts bezdarba situācijā ir iekļaujošas darba tirgus politikas būtiski svarīga
daļa, kas aizsargā darba ņēmējus nevis darbavietas. Bet bezdarbnieka pabalstus OECD
valstīs vidēji saņem mazāk nekā viens no trim darba meklētājiem, un pēc finanšu un
ekonomikas krīzes daudzās valstīs ir turpinājusies tendence, ka pabalsta saņemšanas
iespējas ilgtermiņā samazinās. Iemesli, kāpēc notiek pabalsta saņemšanas iespēju samazināšanās,
sniedz norādi uz to, vai tas varētu būt saistīts ar politiku, un kādi pasākumi varētu
būt piemēroti, lai saglabātu pabalstu pieejamību vēlamajā līmenī. Kopš krīzes sākuma
izmaiņas darba meklētāju īpatsvarā, piemēram, migrācijas plūsmas vai ievērojamas ilgstošo
bezdarbnieku skaita izmaiņas, ir bijušas pabalstu saņemšanas iespēju nozīmīgs virzītājspēks.
Taču daļu no nesen veiktās tā saucamās “iespēju atšķirību” palielināšanas var skaidri
attiecināt uz politikas reformām, kuru mērķis bija samazināt bezdarbnieka pabalsta
lielumu, vai nu nolūkā panākt fiskālo ierobežojumu, vai arī, lai bezdarbniekiem mazinātu
šķēršļus darba meklēšanai.
Kāpēc darba dzīves laikā palielinās darba samaksas atšķirības starp dzimumiem ?
Neraugoties uz to, ka atšķirība starp vīriešu un sieviešu vidējo darba algu gadā ir
ievērojami mazinājusies, 2015. gadā sieviešu darba alga gadā joprojām bija vidēji
par 39 % zemāka nekā vīriešiem. Salīdzināmas aplēses par darba samaksas atšķirībām
starp dzimumiem norāda, ka lielākā atšķirība vērojama karjeras pirmajā pusē. Mazāks
darba maiņas gadījumu, kurus savas darba dzīves agrīnajos posmos piedzīvo sievietes,
īpatsvars un tas, kā bērnu dzemdēšana un audzināšana atsaucas uz mātes līdzdalību
darba tirgū, ilgstoši ietekmē sievietes karjeru un tādējādi arī to, kā darba dzīves
laikā mainās dzimumu atšķirība. Ne tik acīmredzami šīs atšķirības samazināšanu ietekmē
nepilna laika darbs, jo tas var aizkavēt iziešanu no darba tirgus, taču var kalpot
arī par karjeras slazdu sievietēm. Dzimumu atšķirības atsevišķu dimensiju — dzimumu
atšķirības nodarbinātības līmeņa, nostrādāto stundu skaita un stundas izpeļņas — salīdzinošā
ietekme uz darba algu sniedz vērtīgas norādes rīcībai politiskā līmenī. Ģimenes politikai,
pasākumiem, lai rosinātu izmaiņas gan vīriešu, gan sieviešu uzvedībā, un darbībām,
kas veicina pārmaiņas darbavietās, piemēram, lielākām nepilna laika darba iespējām
un elastīgam darba laikam gan tēviem, gan mātēm, var būt ļoti liela nozīme, lai palīdzētu
sievietēm veiksmīgi tikt galā ar būtiski svarīgo bērnu dzimšanas posmu savas karjeras
laikā, saglabāt piesaisti darba tirgum un izmantot tādas pašas karjeras iespējas,
kādas ir vīriešiem.